шаблоны сайт визитка joomla
Скачать шаблоны Joomla 3.5 бесплатно
Arturs Jeresjko - ''Nu ir lētāk - grāb tik ciet!''

Arturs Jeresjko - ''Nu ir lētāk - grāb tik ciet!''

Ja politiskajā aspektā 2017. gads Eiropai solās būt diezgan sarežģīts (vēlēšanas, Brexit, neprognozējamās attiecības ar jauno ASV vadību, sankciju karš ar Krieviju), tad ekonomiskajā aspektā - diezgan labs. Eirozonas valstīm jau

nu noteikti.

 

Pagājušo gadu iezīmēja neviennozīmīgi signāli attiecībā uz eirozonas ekonomisko izaugsmi, taču pārsvaru guva visā visumā pozitīvas ziņas. Par spīti tam, kas eirozonai bija jāpiedzīvo savā teritorijā un ārpus tās, 2016. gadā tā nodemonstrēja izturību.

Neskatoties uz milzīgo spriedzi, kura valdīja pasaules tirgos pagājušā gada janvārī un februārī, neskatoties uz Brexit un globālo tirdzniecības apjomu kritumu, uzņēmēju un patērētāju uzticēšanās pakāpe eirozonā ir saglabājusi apbrīnojamu stabilitāti. Provizoriskās prognozes liecina, ka reģiona IKP 2016. gadā ir pieaudzis par solīdajiem 1,6%. Tādējādi 2016. gads bija jau otrais manāmas eirozonas ekonomiskās izaugsmes gads.

Šobrīd jau var prognozēt, ka šī valūtas bloka mērenās ekonomiskās izaugsmes tempi saglabāsies arī 2017. gadā, un eirozonas IKP pieaugs par vēl vismaz 1,5%.

Šogad politiskās norises būs Eiropas ekonomikas galvenais riska faktors. Arī 2017. gadā Eiropu sagaida spilgti izteikta politiskā nenoteiktība, kura var ietekmēt arī vēlmi investēt.

Runa ir par visām 2017. gadā paredzētajām vēlēšanām: Nīderlandē, Francijā, Vācija, iespējams, arī Itālijā. Populistiskas dabas pārsteigumi, kurus piedzīvoja ASV un Lielbritānija, principā nav izslēgti arī Eiropā.

Lai nu kā: Vācijā šogad notiks parlamenta vēlēšanas, kuru rezultātā tiks ievēlēts Vācijas kanclers, Francijā - prezidenta, bet Nīderlandē - parlamenta vēlēšanas. Itālijā situācija ir savādāka: Mateo Renci, kurš 2016. gada beigās atkāpās no Itālijas premjerministra amata, vēl decembra vidū pieļāva, ka pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas valstī varētu notikt jau 2017. gada jūnijā.

Un tomēr: pašlaik vēl ir pamats prognozēt investīciju apjoma pieaugumu par 2,5%. Tas gan būs nedaudz mazāks par 2015. un 2016. gadā sasniegtajiem 3%.

Savukārt inflācija tiek prognozēta 1,5 līdz 1,8% robežās.

Vairākus gadus eirozonā inflācija bija zema, radās pat deflācijas risks, kurš apdraudēja reģiona ekonomikas atjaunošanās procesu. 2017. gads jūtami samazinās, bet varbūt pat noņems zemas inflācijas risku.

Šeit būtu svarīgi atzīmēt, ka pagājušā gada decembrī inflācija eirozonā jau palēcās par pusi procentpunkta (līdz 1,1%), ko izraisīja praktiski tikai un vienīgi straujais naftas cenu kāpums. Pagaidām nekas neliecina, ka barela cena varētu no jauna krist, tādēļ nav arī iemesla baidīties, ka varētu apstāties patēriņa cenu kāpums eirozonas valstīs.

 

Ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts - Artūrs Jeresjko (Артур Ересько).