шаблоны сайт визитка joomla
Скачать шаблоны Joomla 3.5 бесплатно
Arturs Jeresjko - Apstrādes rūpniecība Latvijā: pirmrindnieki un iepakaļ palikušie

Arturs Jeresjko - Apstrādes rūpniecība Latvijā: pirmrindnieki un iepakaļ palikušie

Divus stagnācijas gadus ir nomainījis augšupejas posms - kopējie apstrādes rūpniecības apjomi pagājušogad ir palielinājušies par 4,1%.

Taču tas ir tikai vidējais rādītājs. Atsevišķas nozares nodemonstrēja strauju kāpumu, citas - tieši

tikpat strauju kritumu.

Tā, kokapstrādes nozares izaugsmes tempi mūs iepriecina jau otro gadu pēc kārtas (7,1% 2014.g., 6,9% - 2015.g.). Kritums ir fiksēts apģērbu (-15,6%), nemetāla minerālizstrādājumu (-10%), kā arī vienā no galvenajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm - pārtikas produktu ražošanā (-5%). Diemžēl Krievijas ekonomiskās krīzes un embargo izraisītās sekas caur citu valstu tirgiem izlīdzināt pagaidām nav izdevies.

Vēl viens no trijiem galvenajiem Latvijas apstrādes rūpniecības vaļiem - metālapstrādes un mašīnbūves nozare - ir piedzīvojis dažādus laikus. Liepājas Metalurgs ir tas balasts, kas velk uz leju visu nozari. Savukārt pirmajās rindās atrodas elektrisko, optisko, datoriekārtu (+39,3%) un mēbeļu ražošanas nozare (+13,9%).

Atliek vien cerēt, ka, atjaunojoties ārējam pieprasījumam, Latvijas ražošanas un eksporta jomā izaugsmes tempi paliks nemainīgi, varbūt pat nedaudz paātrināsies.

Tomēr jāsaprot, ka eksportētājus sagaida diezgan lielas problēmas. Straujais algu palielināšanas temps joprojām negatīvi ietekmē konkurētspēju, liekot paaugstināt arī darba ražīgumu.

Tā kā ES fondi tiek apgūti lēni, diezgan lielā mērā graujot būvniecības nozares attīstības perspektīvas, visticamāk, saruks arī pieprasījums pēc būvmateriāliem, kaut gan vismaz daļēji to var kompensēt eksports, piemēram, uz Zviedriju, kur jaunu ēku celtniecības jautājumu ir aktualizējis masveida bēgļu pieplūdums.

Ekonomikas recesija un straujš pirktspējas kritums Krievijā ļoti jūtami skars tos, kuri nav spējuši pārorientēties uz citu valstu tirgiem. Krievijas īpatsvars eksporta paketē saprotami iemeslu dēļ ir sarucis no 11,6% 2013. līdz 7,9% 2015. gadā. Un tomēr Krievijas joprojām paliek trešais lielākais Latvijas eksporta tirgus. Tādēļ negatīvās Krievijas ekonomikas attīstības tendences turpinās diezgan sāpīgi skart arī mūs.

 

Ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts Artūrs Jeresjko (Артур Ересько).