шаблоны сайт визитка joomla
Скачать шаблоны Joomla 3.5 бесплатно
Arturs Jeresjko - Zemkopības un metalurģijas nozares - Latvijas eksporta lokomotīves

Arturs Jeresjko - Zemkopības un metalurģijas nozares - Latvijas eksporta lokomotīves

Salīdzinājumā ar augustu septembrī Latvijas preču eksporta vērtība faktiskajās cenās palielinājās par 23,1%(!), bet importa - par 4,8%. To apliecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

 

Pēc augusta krituma Latvijas eksports

atkal bija tuvu 1 mljrd. atzīmei. Pēdējo reizi šādi rādītāji bija vērojami pagājušā gada oktobrī, kad Latvijai izdevās viena mēneša laikā eksportēt preces 1,062 mljrd. eiro apmērā. Šī gada septembrī tie bija 966 milj. eiro. Savukārt šī gada oktobrī, kad Latvijas lauku graudi devās uz pārstrādi Ziemeļāfrikas un Rietumeiropas valstīs, mums ir visas izredzes pārsniegt viena miljarda atzīmi.

Ir jāsaprot, ka straujo eksporta kāpumu septembrī lielā mērā nodrošināja divas lielas eksportpreču grupas - graudaugi (šogad bija rekordliela raža) un metāli (''Liepājas Metalurgs'' uzņem ražošanas apgriezienus, salīdzinājumā ar augustu metālu un to izstrādājumu eksports septembrī pieauga par 41,8%).

Septembrī visvairāk kviešu un rudzu tika eksportēts uz Alžīriju (44,5 milj.eiro), Saūda Arābiju (9,4 milj. eiro), Franciju (6,8 milj. eiro) un Spāniju (5,1 milj.eiro). Salīdzinājumam: ražas bagātajā septembrī pārdoto graudu apjoms bija 26 reizes lielāks nekā ražas trūcīgajā augustā. Taču vislielākais ražas apjoms eksporta konteineros ieņēma vietu oktobrī, tādēļ jau visai drīz CSP vajadzētu mūs iepriecināt ar Latvijas zemkopju jauno rekordu.

Ja Latvijas eksports pārsniedz miljarda atzīmi divreiz gadā, tad ar importu ir pilnīgi otrādi - uz Latviju importēto preču vērtība 2015. gadā tikai divas reizes (janvārī un februārī) bija zemāka par 1 mljrd. eiro. Piemēram, septembrī tas bija 1,08 mljrd. Taču, pateicoties necerēti labai ražai un, protams, Latvijas zemnieku uzcītībai šīs ražas vākšanā, kopējais ārējās tirdzniecības deficīts bija sasniedzis savu zemāko - 115,9 milj. eiro - gada vērtību . Ja apstākļi turpinās būt tikpat labvēlīgi, Latvijas ārējās tirdzniecības saldo jau oktobrī - pirmo reizi ļoti ilgā laika periodā - varētu nomainīt mīnusa zīmi uz plusu.

Bet kam tad īsti Latvijas uzņēmēji pārdod savu preci? Jau tradicionāli galvenokārt ES valstīm (72,1% no kopējā eksporta apjoma). To valstu saraksts, kuras jau daudzus gadus pieņem preces ar uzrakstu Made in Latvia paliek nemainīgs - Lietuva (18,9% no kopējā eksporta apjoma), Igaunija (10,7%), Vācija (6,4%) un Polija (5,7%).

Piebildīsim, ka visas NVS valstis kopā importēja aptuveni pusotru reizi mazāku Latvijas preču apjomu nekā Lietuva, kas aptuveni atbilst uz Igauniju eksportētājam preču daudzumam. Ņemot vērā to, ka NVS zonā mūsu preces galvenokārt iegādājas Krievija (tie gan ir tikai 7% no kopējā Latvijas eksporta apjoma), nebūtu lieki atgādināt gan par abpusējām ekonomiskajām sankcijām, gan arī par Krievijas iedzīvotāju kopējās pirktspējas kritumu, kuru dēļ Latvijas preces šī valsts iedzīvotājiem vairs īsti nav pa kabatai.

Taču arī Austrumu frontē ir fiksētas pārmaiņas - salīdzinājumā ar augustu septembrī eksports uz NVS valstīm ir pieaudzis par 10,6%.

Te jāpiebilst, ka ES un NVS valstis nebūt nav vienīgā gaisma tuneļa galā. Latvijas uzņēmēji diezgan veiksmīgi apgūst trešo valstu tirgu, eksports uz kurām viena mēneša laikā ir pieaudzis par iespaidīgajiem 75,6%. Kopumā septembrī ES un NVS robežas šķērsoja vien 16,9% no kopējā Latvijas eksporta preču apjoma.

 

Ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts Artūrs Jeresjko (Артур Ересько).